Pie vietējā D Z E L Z A V A

Šīs pēdējās zelta rudens dienas visiem piedzīvojuma dalībniekiem paliks atmiņās vēl ilgi. Kas tas bija par karuseli.. Šoreiz gan vairāk sajūtu, nekā fizisko spēku un noieto kilometru ziņā. Ik uz soļa atradāmies uz robežas starp platajiem jau mazliet ekstāzes pilnajiem smaidiem un gandrīz pat laimes asarām no skatiem, ko Daba mums dāvāja šajās dienās, jo īpaši otrajā dienā. Šī piedzīvojuma gids Helmuts mūs izvadāja pa ļoti dažādām sajūtu pilnām vietām, kas grezno Dzelzavu un tās apkārtni, papildinot to visu ar stāstiem. Kad likās, kad jau labāk vairs nevar būt - tomēr var! Zvaigžņu pielietas debesis kā kupols mums viss apkārt pilnīgā klusumā un tumsā, baltais rīts kā īstā ziemas pasakā, ko sarma nolēma izpušķot un kūpošais ezers, ko visi vēl pidžammās metāmies iemūžināt. Mēs pamodāmies pasakā un tur pavadījām visu atlikušo dienu. Esam iemīlējušies mazajos ciematos un nostūros, ko iepazīstam, dodoties ciemos pie vietējiem un ļaujot viņiem iejusties vislabāka gida ādā. Pasaku mājiņa meža ielokā pilna ar lellēm, kuras bērnībā vērojām multenēs un vietējie, kas paši savā dārzā iekopuši purvu, kurā lasīt dzērvenes.. ābolu tālmešanas čempionāts.. un tie ir tikai daži mirkļi no mūsu sajūtu karuseļa. Starp citu, runājot par purvu – arī kūdras purvā, kurā pilnā sparā norit tās ieguve, visi bijām pirmo reizi.