Stellas stāsts par braucienu.

Man "MEKLĒJOT KURZEMI", pavisam noteikti, paliks atmiņā vēl ļoti ilgi, dēļ:

*ATMOSFĒRAS

Parasti, dažādos pasākumos un ekskursijās viss notiek steidzīgi - ir punktuāli saplānots kad, kur un cikos. Šeit viss notika mierīgi, dažādus lēmumus pieņemot spontāni, uzklausot visu dalībnieku viedokļus.

*SATIKTAJIEM CILVĒKIEM

Vai Jūs zināt, kas ir Latvijas vīnogu vīns, Kuršu Ķoniņi vai Ziemupes rūķi? Mēs arī, pirms šī brauciena, nē. Taču Helmuts mūs iepazīstināja ar cilvēkiem, kuri to ļoti labi pārzina un ir profesionāļi savā jomā. Viņu acīs deg uguntiņas, un tie ir cilvēki, kas spēj paveikt pat šķietami neiespējamo. Patiešām - liels prieks satikt!

*PIEDZĪVOTĀ

Neraugoties uz to, ka GAZ-66 markas autobusa maksimālais ātrums ir 60 km/h, nevienā brīdī nešķita, ka pārvietojamies lēni. Helmuta izraudzītie ceļi un maršruts pamatīgi atšķīrās no pierastajiem skatiem pie šosejām un labi zināmiem apskates objektiem. Arī nakšņošana teltī, pie Abavas, mežā vai ~100 metrus no jūras krasta (būsim godīgi, gandrīz katrs par to kādreiz ir sapņojis), nebūt nav ierasta lieta.

Mani ceļi ar Helmutu krustojās otro reizi un brauciena laikā radās jautājums: „Kas ir "Domas Dabā "?” Katram dalībniekam tas nozīmē kaut ko citu. Vienam tā ir iespēja atpūsties no ikdienas pelēcības, atklāt jaunas vietas, citam izaicināt, pārsteigt un attīstīt sevi, bet vēl kādam tas ir laiks, lai rastu atbildes uz dažādiem jautājumiem.

Katram savs - katram tas ir kaut kas cits...

Man tas ir, nedaudz no visa - piedzīvojums, kas notika īstajā vietā un laikā. Sajūtas vienkārši kolosālas! :D

Lai vai kā, LIELS PALDIES Helmutam un pārējiem ceļa biedriem par aizraujošām 4 dienām, meklējot Kurzemes identitātes! Arī pēc šī brauciena manas domas ir dabā! :)